Lingvistu Jonas Kazlauskas dzimtene

Jons Kazlausks ir dzimis valodas zinātnei, viņš dienām un nedēļām, manām acīm skatoties, varēja skaidrot kādu nenozīmīgu izloksnes faktu vai vecus rakstus, visādi apgriezt, aiziet, aizmirst un atgriezties pie tā ar jaunu. hipotēzes un jauna aizraušanās.
Džastins Marcinkevičs

Jonass Kazlausks (1930-1970), valodnieks un profesors, dzimis un audzis netālu no Birštonas, Matišiones pilsētā, kas ir viens no ievērojamākajiem Nemunas reģiona cilvēkiem.

Mācījies Dzingelišķu pamatskolā un Nemajūnu septiņgadīgajā skolā, ar zelta medaļu beidzis Prienes ģimnāziju.

1949-1954 J. Kazlausks studējis lietuviešu valodu un literatūru Viļņas Universitātē. 1958-1970 strādājis par augstskolas pasniedzēju, kopš 1962.g - docents. 1968. gadā gadā aizstāvēja filoloģijas doktora grādu. 1968-1970 Jonass Kazlausks bija Viļņas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns no 1969. gada. - profesors.

1965. gadā Starptautisku atzinību ieguva Jona Kazlauska (viņš bija galvenais redaktors 1965.-1970. gadā) ar pūlēm izveidotais Baltijas valodniecības žurnāls "Baltistica". Kazlauska iniciatīva Viļņā 1964. gadā. un 1970. gads Tika organizētas starptautiskās baltistu konferences, kas vēlāk kļuva tradicionālas, un kopš 1980. g pārmaiņus notiek Viļņā un Rīgā.

1970. gadā Jonas Kazlausks tika uzaicināts uz Pensilvānijas Universitāti ASV, lai pasniegtu kursu baltu valodniecībā. Diemžēl 8. oktobrī profesors ir prom. Viņa līķis tika atrasts 17.novembrī. Nerī. Profesora nāvi joprojām apvij noslēpumi – visi dokumenti no VDK arhīva pazuduši.

Apbedīts 1970. gadā 20. novembris Saulainā kapsēta Viļņā.

Lietuvas atdzimšanas gadā tika izvirzīta un īstenota ideja par Kazlauskas dzimtenes atjaunošanu. Profesora dzimtajā Matiešionys 1. augustā pulcējās ļaudis ne tikai šim izcilajam novadniekam, viņa gaišajai piemiņai, bet arī lietuviešu valodai.

Sagatavojusi Birštonas publiskās bibliotēkas bibliogrāfe Genovaitė Mačiūtė