Dūņu un ūdens dziedniecības iestādes ēka

Birštonas vārds vēstures avotos minēts jau 1382. gadā, kad Vācu ordeņa lielmestram tika ziņots, ka pie Nemunas atrasta viensēta pie sāļa ūdens. Tas ir gandrīz 500 gadu līdz kūrorta oficiālā statusa piešķiršanai!

Kā atpūtas oāze pilsētiņa kļuva populāra 19. gs., it īpaši pēc tam, kad nodega netālu bijušais Staklišķu kūrorts. 1854. gadā saņemta oficiāla atļauja veidot kūrortu — par to gādāja muižnieks Adoms Bartoševičs (Adomas Bartoševičius) un ārsts Benedikts Biļinskis (Benediktas Bilinskis). Pēc pāris gadu desmitiem kūrortu iegādājās un sāka paplašināt Jieznas muižnieks Ignots Kvinta (Ignotas Kvinta), vēlāk par īpašnieci kļuva Lidija Millere-Kohanovska (Lidija Miller-Kochanovskaja). Pirmā pasaules kara laikā smagi cietusī pilsētiņa pēc neatkarības atjaunošanas nonāca valsts pārziņā, un par to sāka rūpēties Lietuvas Sarkanā Krusta biedrība. 

Biedrība bija uzņēmusies saistības pret Lietuvas Republikas Veselības departamentu ne tikai uzraudzīt, bet arī attīstīt un modernizēt kūrortu. Viena no modernizācijas pazīmēm — Birštonā sāka sniegt ārstēšanas ar dūņām pakalpojumus. Atpūtniekus un tos, kas tiecās uzlabot veselību, 1933. gadā aicināja jaunā, īpaši šim nolūkam celtā dziedniecības iestāde ar Sarkanā Krusta emblēmu.

Šī ēka ir viena no starpkaru perioda strauji atjaunotā kūrorta simboliem, jo līdz 1935. gadam Birštonā intensīvi tika nojauktas vecās un celtas jaunas ēkas. Kūrorta attīstību vadīja Vītauts Landsberģis-Žemkalnis (Vytautas Landsbergis-Žemkalnis), savukārt 1930. gadā izstrādātā Svarīgo ēku minerālvannām projekta autors ir arhitekts Romāns Steikūns (Romanas Steikūnas), kurš Birštonā atstājis daudz pēdu. Interesanti, ka vienlaikus Sarkanais Krusts paplašināja savu tīklu arī citās republikas pilsētās.

Mūra dziedniecības iestāde no citām, pārsvarā koka, pirmās Lietuvas Republikas laikā celtajām kūrorta ēkām atšķiras ar savu arhitektūru un elegantām telpām. Galvenajai no tām vieglumu piešķir stiklotā fasāde. Kupols aptver vestibilu, kurā ierīkota uzgaidāmā zāle un kases.

„Birštonas dziedniecības iestādes minerālu, ogļskābes un dūņu vannām nekaitē nekāds lietus. To izmantojušo skaits ik dienu arvien pieaug,” — 1935. gada augustā rakstīja laikraksts Lietuvos aidas. Starpkaru periodā Birštonas fenomenu aprakstījušie žurnālisti arī minēja, ka „ne velti paši ārsti tik daudz šeit ārstējas,” novērots, ka kūrortu apmeklē pat ārzemju viesi.